Globālā tirdzniecība, Globālās vērtību ķēdes un to loma starptautiskajā tirdzniecībā

Globālās tirdzniecības vājums atspoguļojas Latvijas eksporta izredzēs, vērtē ekonomisti - DELFI

Latvijas Bankas ekonomists Kas ir globālas vērtību ķēdes? Vērtību jeb ražošanas ķēdes koncepcija intuitīvi ir skaidra jebkuram, kas interesējas par ekonomiku: ražošanas process sastāv no vairākiem posmiem: izpēte, dizains, montēšana, transportēšana u.

Tie kopā veido vērtību ķēdi, kur katrs ražošanas posms pievieno vērtību gala produktam. Savukārt globālās vērtības ķēdes Global Value Chain būtību visvienkāršāk paskaidrot ar ilustratīvu piemēru 1.

Globālo vērtības ķēžu ilustratīvs piemērs Avots: Politiskā karte no www. Ilustratīvajā piemērā uzņēmuma izpētes daļa un juristi atrodas ASV kaut arī dažādos krastosenerģija nāk no Saūda Arābijas, produkta detaļas tiek ražotas Vācijā, bet gala montāža notiek Ķīnā. Dzīvē viss var būt bitcoin adrese maksjumu saemanai iq opcija sarežģītāk, ieskaitot grāmatvedības pakalpojumus no Indijas, detaļu ražošanu Japānā vai Lielbritānijā utt.

Šo ražošanas globalizāciju bieži sauc arī par ražošanas procesa starptautisko fragmentāciju. Visskarbākais no ekonomiskās analīzes skatupunkta ir tas, ka globālā tirdzniecība.

Visticamāk, lielākā produkta daļa netiks patērēta uz vietas, bet gan eksportēta uz ASV, Rietumeiropu vai vēl kaut kur, radot maldīgu priekšstatu par Ķīnas ieguldījumu pasaules tautsaimniecībā.

Cik maldīgs šis priekšstats var būt? Saskaņā ar Linden et al. Protams, tas drīzāk ir izņēmuma gadījums, un tipiskais eksporta produkts satur daudz vairāk pašmāju pievienotās vērtības. Toties tas norāda uz to, ka bruto eksporta statistika kļūst aizvien neinformatīvāka. Pasaules izmaksu un izlaides tabulas — un to pievienotā vērtība Ja jau ārējās tirdzniecības dati nedod pilnīgu ainu, kāds statistikas avots jāizmanto? Globālā tirdzniecība par pasaules tautsaimniecībā notiekošajiem procesiem var sniegt pasaules izmaksu un izlaides tabulas World Input — Output Tables.

Šīs tabulas ir līdzīgas nacionālām izmaksu un izlaides tabulām, bet sniedz detalizētāku informāciju par importēto localbitcoins spogulis pa valstīm un nozarēmkā arī eksportētajiem produktiem pa valstīm.

Kopš Tabulas ir brīvi pieejamas www. Izdota jauna grāmata par globālajām vērtību ķēdēm Iepriekšminētais jaunais datu avots ir izraisījis lielu pētnieku interesi, stimulējis vairākus izpētes projektus, daži no kuriem ir apkopoti jauniznākušajā VoxEU grāmatā "Globālās vērtības ķēžu laikmets", redaktori: Žoau Amadors, Filipo di Mauro The Age of Globālā tirdzniecība Value Chains, editors João Amador, Filippo di Mauro.

Grāmata sniedz visaptverošu kopskatu uz globālajām vērtību ķēdēm, fokusējoties uz to, cik lielā mērā Eiropas Savienības ES valstis ir integrētas globālajā tautsaimniecībā. Grāmata arī parāda, kā mainās mūsu izpratne par ES konkurētspēju globālā tirdzniecība, kad tiek ņemta vērā ražošanas procesa fragmentācija.

globālā tirdzniecība sviras mini tirdzniecībā ir

Man, Konstantīnam Beņkovskim, arī tika dota iespēja piedalīties šajā interesantajā projektā, un kopā ar pētījuma līdzautori no Austrijas Nacionālās bankas Julia Wӧrz uzrakstījām vienu grāmatas sadaļu: "Globālā tirgus daļu interpretācija. Tālāk īsumā pārstāstīšu mūsu svarīgākos secinājumus, fokusējoties uz Latvijas rezultātiem.

Visiem, kuri vēlas vairāk uzzināt par globalizācijas procesu un par to, kā tas ietekmē ES valstis, iesaku ieskatīties grāmatā — tajā ir daudz interesanta! Tirgus daļas interpretācija globalizētajā pasaulē Kur ir problēma? Kā jau minēju iepriekš, eksporta daži tirdzniecība vairs adekvāti neatspoguļo pasaules tautsaimniecībā notiekošos procesus.

Vairs nevaram aprēķināt tirgus daļu, vienkārši dalot kopējo valsts eksportu ar pasaules tirdzniecības apjomu, jo globalizācija lielā mērā samazinājusi eksporta pašmāju komponenti. Attiecīgi Made in China produktu skaita palielinājums ne obligāti norāda uz Ķīnas svarīguma globālā tirdzniecība pasaules tautsaimniecībā. Lai precīzāk novērtētu valsts tirgus daļas globalizētajā pasaulē, jāizmanto tā saucamā pievienotā vērtība eksportā.

Dati un to avoti Lai veiktu analīzi, mēs apvienojām informāciju no diviem datu avotiem. Pirmkārt, mēs lietojām ļoti dezagregētos bilaterālās tirdzniecības datus no Apvienoto Nāciju Organizācijas ANO Comtrade datubāzes, tajā pieejama informācija par tirdzniecības plūsmām starp visām pasaules valstīm vairāk nekā 5  produktu dalījumā.

Globalizācija

Detalizētu tirdzniecības datu lietošana nepieciešama, jo ANO Comtrade satur informāciju arī par eksporta cenām ASV dolāri par kilogramu globālā tirdzniecība, kas savukārt ļauj noteikt cenu un necenu dzinējspēkus tirgus daļu pārmaiņām. Taču tirdzniecības datos netiek ņemta vērā starptautiskā ražošanas fragmentācija. Tāpēc papildus tradicionāliem tirdzniecības datiem mēs izmantojām jau minēto pasaules izmaksu un izlaides tabulu.

Kaut gan tā pieejama ievērojami mazākai valstu grupai, zemākā dezagregācijas līmenī un ar ievērojamu laika kavējumu, tā tomēr ļauj mums izdarīt secinājumus par vietējo ražotāju nevis eksportētāju sniegumu ārējos tirgos.

Uzlabojot globālā tirgus daļu mērījumus Lai izprastu globalizācijas procesa ietekmi uz tirgus daļām, mēs ierosinām izmantot gala produktu eksportu, kas koriģēts, ņemot vērā pievienotās vērtības avotu. Šis mērījums, ko sauc par "pievienoto vērtību eksportā", izseko eksportam pēc ražotājvalsts   Koopman et al. Savienojot informāciju par pievienotās vērtības struktūru pēc valsts no pasaules izmaksu un izlaides tabulām ar detalizētiem ANO Comtrade tirdzniecības datiem, mēs aprēķinām valsts A pievienotās vērtības daļu globālā tirdzniecība B preces C eksportā, t.

Piemēram, mēs varam uzzināt, cik liela ir ASV pievienotā vērtība Ķīnas viedtālruņu eksportā, un tādējādi koriģēt mūsu secinājumus par Ķīnas nozīmību pasaules tautsaimniecībā  [1]. Acīmredzams trūkums, lietojot pievienoto vērtību eksportā, ir dubultā pieskaitīšana, kas notiek, kad kāda valsts uzrāda pievienoto vērtību eksportētā starppatēriņa produktā, kas vēlāk iekļauts galaproduktu eksportā.

Iedomāsimies hipotētisku piemēru, ka Brazīlija globālā tirdzniecība metālu uz ASV, kur to lieto procesoru ražošanā, bet ASV procesori savukārt tiek lietoti Ķīnas viedtālruņos. Sanāk, ka Brazīlijas pievienotā vērtība eksportā tiks uzskaitīta vismaz trīs reizes: Brazīlijas metālu eksportā, ASV procesoru eksportā un Ķīnas viedtālruņu eksportā. Tomēr šo problēmu lielā mērā iespējams atrisināt, analizējot tikai gala patēriņa produktus proti, tikai viedtālruņus.

Tā kā mums ir pieejami tirdzniecības dati ļoti detalizētā globālā tirdzniecība līmenī, varam izslēgt starppatēriņu un koncentrēties uz gala patēriņa globālā tirdzniecība. Tādējādi mūsu pievienotās vērtības tirgus daļas mērvienība definēta kā valsts tiešā un netiešā pievienotā vērtība kopējā pasaules gala produktu eksportā, kas dalīta ar kopējo gala produktu pasaules eksportu  [2].

Attiecībā uz Latviju tas nozīmētu, ka ieskaitām gan Latvijas pievienoto vērtību Latvijas gala produktu eksportā piemēram, pārtikas produktu eksportāgan Latvijas pievienoto vērtību citu valstu gala produktu eksportā piemēram, Latvijas koksni, kuru izmanto Zviedrijas iespēja noteikt dolāra kursu eksportā.

PTO: Globālā tirdzniecībā šogad saruks par 9%

Izmaiņas ES valstu tirgus daļās Vispirms salīdzināsim kopējās izmaiņas ES valstu  [3] tirgus daļās, mainot fokusu no gala produktu eksporta uz attiecīgās valsts pievienoto vērtību gala produktu eksportā. Mūsu analīze aptver laika posmu no Pārmaiņas ES valstu tirgus daļās periodā no Līderi šajā procesā bija Igaunija un Slovākija, kas palielināja savas tirgus daļas aptuveni trīs reizes. Arī Latvija bija starp līderiem — 15 gadu laikā Latvijas tirgus daļas aptuveni divkāršojās.

Jāatzīmē, ka vairumā gadījumu izmaiņas tirgus daļās ir līdzīgas — vienalga, vai tiek lietots bruto eksporta, vai pievienotās vērtības koncepts. Taču redzams, ka vairākām valstīm — Slovākijai, Čehijai, Ungārijai un mazākā mērā Īrijai — tirgus daļu ieguvumi ņemot globālā tirdzniecība pievienoto vērtību bija ievērojami mazāki, nekā šķiet no eksporta datiem.

Tas liecina par relatīvi zemāku pozīciju globālajās vērtību ķēdēs jeb, citiem vārdiem sakot, būšanu par "pēdējo montāžas posmu". Slovākijas, Čehijas un Ungārijas gadījumā iemesls tam bija globālā tirdzniecība ciešāka integrācija starptautiskajās autotransporta, komunikāciju iekārtu un citu mehānismu ražošanas ķēdēs. Ievērojamu pievienoto vērtību šajās nozarēs nodrošināja citas valstis, sevišķi Vācija.

Toties liela daļa pievienotās vērtības reāli nāca no Vācijas, savukārt Čehijā bieži vien notika tikai gala montāžas process. Novērojām arī pretējus gadījumus, kad, ņemot vērā pievienotās vērtības struktūru, redzam mazākus tirgus daļu zaudējumus.

Visuzskatāmākais piemērs ir Lielbritānija, kas nozīmīgi palielināja ārpakalpojumu jeb outsourcing izmantošanu ne tikai Īrijā, bet arī Ķīnā biroja tehnika, komunikāciju iekārtas un Vācijā autotransports, citi mehānismi.

Globālās vērtību ķēdes un to loma starptautiskajā tirdzniecībā

Interesanti, ka Latvijas tirgus daļu ieguvumi pievienotās vērtības ziņā nedaudz pārsniedz tirgus ieguvumus eksporta ziņā. Tas, visticamāk, ir saistīts ar koksnes produktu eksporta kāpumu, jo Latvijas pievienotās vērtības daļa šo produktu eksportā ir visai augsta. Turklāt Latvijas koksnes produktu eksports tika aktīvi izmantots galaproduktu piemēram, mēbeļu ražošanā citās valstīs.

Globālā tirgus daļu izmaiņu analīze Mēs ne vien aplūkojām izmaiņas tirgus daļās, bet mums bija iespēja arī iedziļināties šo izmaiņu noteicošajos faktoros. Ņemot vērā detalizēto informāciju par cenām un tirdzniecības plūsmām augsti dezagregētā līmenī, mēs varam tālāk analizēt izmaiņas globālā tirgus daļās. Tirgus daļas pārmaiņas var sadalīt četrās komponentēs tehniskās detaļas skat.

Beņkovskis un Vērca, : Ražošanas ķēžu izmaiņu pienesums: pieaugumam kādas valsts pievienotās vērtības ieguldījumā eksportā ir pozitīva ietekme uz pievienotas vērtības eksportā tirgus daļu.

To var sasniegt vai nu ar lielāku vietējās pievienotās vērtības īpatsvaru globālā tirdzniecība gala produktu eksportā, vai arī ar aktīvāku iesaisti globālajās vērtības ķēdēs, radot lielāku pievienotās vērtības daļu citu valstu galaproduktu eksportā. Cenu faktoru pienesums: šī komponente ir saistīta ar relatīvām cenām un izmaksām.

globālā tirdzniecība

Proti, augstākas ražošanas izmaksas kādā valstī sadārdzina produktus, kuros izmanto šīs valsts pievienoto vērtību un tādējādi samazina šīs valsts tirgus daļu. Necenu faktoru pienesums: šo komponenti var saistīt ar tādiem faktoriem kā ražojuma kvalitāte vai globālā tirdzniecība gaume. Proti, ja kāda valsts spēj pacelt savas produkcijas kvalitāti, nemainot cenas, tā palielina savu tirgus daļu. Citu faktoru pienesums: šī komponente ietver sevī pārējos faktorus: ekstensīvo attīstību jaunu ģeogrāfisko tirgu un produktu atklāšanuārējā pieprasījuma strukturālas pārmaiņas u.

Kā Latvija palielināja savas tirgus daļas? Kā piemēru analizēsim pārmaiņas Latvijas tirgus daļās. Salīdzinājumam mēs arī parādām gala produktu bruto eksporta tirgus daļu analīzi grafika labā puse. Kā minēts globālā tirdzniecība, Latvija 15 gadu laikā ieguva globālā tirgus daļas neatkarīgi no tirgus daļu definīcijas. Taču, ja ņemam vērā ražošanas starptautisko fragmentāciju, mainās tirgus daļas kāpuma dzinējspēks.

Koncentrējoties uz tradicionālajām bruto eksporta tirgus daļām skat. To varētu interpretēt kā Latvijas eksporta relatīvās kvalitātes pieaugumu attiecībā pret citām valstīm. Šie uzlabojumi relatīvajā kā jūs varat nopelnīt naudu ar rokām ir lielāki nekā zaudējumi cenu konkurētspējā Latvijas eksporta produktu relatīvās sadārdzināšanās dēļ.

Citi faktori arī pozitīvi ietekmē tirgus daļu ieguvumus Latvijas eksportētāji atklāj jaunus ģeogrāfiskos tirgus un jaunus produktus, kā arī eksportē uz valstīm, kas attīstās ātrāk. Mūsu uztvere mainās, kad analīzē parādās globalizācijas faktors skat.

PTO: Globālā tirdzniecība šogad var sarukt pat par trešdaļu

No vienas puses, mēs redzam, ka ražošana pakāpeniski tika pārvesta no citām valstīm uz Latviju, kas nozīmēja tiešu pozitīvu pienesumu globālā tirgus daļu izmaiņās.

Vispirms mēs novērojām augošu savstarpēju Baltijas valstu atkarību, jo Igaunijas un Lietuvas kompānijām pieaug Latvijas kā "pēdējā montāžas posma" loma. Tas ir sevišķi jūtams pārtikas un dzērienu, kā arī ķīmisko produktu ražošanas nozarēs.

Tomēr jāņem vērā, ka šis process norisinās abos virzienos un arī Latvijas uzņēmēji arvien aktīvāk izmanto Igaunijas un Lietuvas ārpakalpojumus. Tādējādi pozitīvais pienesums ražošanas ķēžu izmaiņās 3. Latvijas tirgus daļu uzkrāto globālā tirdzniecība analīze a. Gala produktu bruto eksporta pievienotā vērtība b.

Gala produktu bruto eksports Avots: Pasaules izmaksu un izlaides tabulas, UN Comtrade, autoru aprēķini. Piezīmes: Rezultāti atspoguļo tirgus daļu logaritmētas uzkrātas pārmaiņas. No otras puses, mēs novērojām mazāku necenu faktoru pienesumu tirgus daļu pieaugumā.

Mēs varam apgalvot, ka globālā tirdzniecība acīmredzamajiem uzlabojumiem Latvijas eksporta relatīvajā kvalitātē daļēji jāpateicas augstākās kvalitātes pienesumiem no citām valstīm.

Taču mēs joprojām redzam visai nozīmīgu Latvijas pievienotās vērtības relatīvās kvalitātes uzlabojumu. Visbeidzot mēs redzam, ka Latvijas cenu relatīvais pieaugums patiesībā bijis mazāks, jo daļu no tā izraisījuši augstākās kvalitātes un augstāko cenu starppatēriņa pienesumi no ārvalstīm.

globālā tirdzniecība bināro opciju forti

Situācija ES valstīs Lai sniegtu plašāku priekšstatu, 4. Lai parādītu, kā globalizācija maina mūsu secinājumus par globālā daļu virzītājiem, mēs analizējam starpību arī starp bruto eksporta un pievienotās vērtības tirgus daļu izmaiņām skat.

ES valstu pievienotās vērtības gala produktu eksportā tirgus daļu izmaiņas Avots: Pasaules izmaksu un izlaides tabulas, ANO Comtrade, autoru aprēķini.

Piezīmes: Rezultāti atspoguļo tirgus daļu logaritmētas pārmaiņas periodā no Mēs secinām, ka citu valstu ārpakalpojumu izmantošana globālā tirdzniecība tirgus daļu zaudējumus vecajām ES dalībvalstīm. Tajā pašā laikā izmaiņas ražošanas ķēdēs tieši un acīmredzami palielināja jauno ES dalībvalstu tirgus daļas. Čehija, Slovākija, Ungārija un Polija aktīvāk iesaistās mehānisko transportlīdzekļu un citu mehānismu ražošanas ķēdēs, tas pats attiecas uz apģērbu ražošanu Rumānijā.

Atšķirība starp bruto eksporta tirgus daļu izmaiņām un pievienotās vērtības eksportā tirgus daļu izmaiņām Avots: Pasaules izmaksu un izlaides tabulas, ANO Comtrade, autoru aprēķini.

globālā tirdzniecība kas ir krāpšanās tirdzniecībā

Parasti mēs novērojam pozitīvus pienesumus ES dalībvalstīm un negatīvus vecajām ES dalībvalstīm, ko var interpretēt kā pierādījumu, ka jaunās ES dalībvalstis panāk vecās ES valstīs ražošanas kvalitātes ziņā. Tādējādi augstas kvalitātes produktu ražošanas pārvirzīšana no attīstītajām valstīm uz globālā tirdzniecība ES dalībvalstīm uzlaboja to eksporta relatīvo kvalitāti un sniedza pozitīvu pienesumu to bruto eksporta tirgus daļām.

Noslēguma piezīmes Pārvirzot fokusu no tradicionālā bruto eksporta uz pievienotas vērtības tirgus daļām, nenozīmē, ka kopējā aina daudz mainītos globālā tirdzniecība jaunās ES dalībvalstis joprojām iegūst tirgus daļas uz veco ES valstu rēķina. Tomēr starptautiskās fragmentācijas iekļaušana analīzē maina secinājumus par tirgus daļu pārmaiņu dzinējspēkiem. Mūsu pētījuma rezultāti rāda, ka globālais ražošanas process pamazām tiek pārvietots uz jaunajām dalībvalstīm.

Tas ietekmē globālā tirgus daļas gan tieši, gan arī netieši. Tā, piemēram, par uzlabojumiem jauno ES dalībvalstu eksporta relatīvajā kvalitātē nereti jāpateicas ārpakalpojumu procesam un augstākas kvalitātes starppatēriņa pienesumam no attīstītākajām valstīm.

Arī lasīts