Piedāvājuma un pieprasījuma zonas tirdzniecībā.

Kā tirgot cenu modeļus: Tirdzniecības stratēģijas aprakstīšana

Latvijas Bankas ekonomiste Foto: Shutterstock Ik pa brīdim izskan ziņas, ka  eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ [1] vai iekšzemes kopprodukta IKP izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums [2]. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Karstas tēmas

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

  • Elektroenerģijas tirgus likums
  • Kopsavilkums Price Action tirdzniecības stratēģija Price Action tirdzniecības stratēģija ir balstīta uz noteiktu cenu uzvedības shēmu noteikšanu, kuras vēlāk tiek izmantotas tirdzniecībā.
  • Она поймет.
  • Нетвердой походкой Сьюзан подошла к главному выходу- двери, через которую она вошла сюда несколько часов .
  • Q optona bināro opciju pārskati
  • Они долетали до нее из вентиляционного люка, расположенного внизу, почти у пола.
  • Он хотел отдать кольцо.
  • Laboratorijas tirdzniecības pārskatu skola

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis.

Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi.

Vispārīgie noteikumi 1. Likumā lietotie termini 1 Šajā likumā ir lietoti tādi paši termini kā Enerģētikas likumāciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Elektroenerģijas tirdzniecība ietver arī fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu; 7 elektroenerģijas biržas dalībnieks — elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas ar elektroenerģijas tirgus operatoru ir noslēdzis vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību. Likuma mērķis Likuma mērķis ir: 1 izveidot priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai; 2 nodrošināt, lai visiem enerģijas lietotājiem turpmāk — lietotājiievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija; 3 nodrošināt visiem lietotājiem tiesības brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju; 4 veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus; 5 veicināt valsts enerģētisko neatkarību, nodrošinot dažādus elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu piegādātājus.

Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm. Kas ietekmē Latvijas ārējo pieprasījumu? Ārējā pieprasījuma analīze balstās uz ideju, ka valstis, kur imports pieaug straujāk, sāk pieprasīt lielāku preču un pakalpojumu apjomu, kas tirdzniecības partnervalstīm ir iespēja palielināt eksportu.

Līdzīgi raksti

Attīstoties ekonomikai, attīstās arī ražošana, kurai savukārt nepieciešamas iekārtas un izejvielas, un tas veicina importu. Līdzīgi pieprasījumu var veicināt iedzīvotāju pirktspējas pieaugums.

piedāvājuma un pieprasījuma zonas tirdzniecībā

Tomēr laika gaitā mainās gan pirktie produkti, gan uzrodas konkurenti no citām valstīm, līdz ar to mainās spēku samērs un tas, kurš atbildēs kādas valsts augošajam pieprasījumam. Saskaņā ar Latvijas maksājumu bilances datiem Tās ir valstis, kuru attīstībai jāpievērš īpaša uzmanība, jo šo valstu patērētāju uzvedības un pieprasījuma ietekme uz Latviju ir nozīmīga. Tomēr, veicot analīzi, jāpatur prātā, ka Latvijas eksporta preču galapatērētājs, iespējams, nemaz nav tajā valstī, uz kurieni eksportu uzrāda statistikas dati, jo nereti pēc tam preces tiek eksportētas tālāk reeksports [3] ; pēc Latvijas Bankas novērtējuma no Latvijas preču eksporta aptuveni trešā daļa Vērtējot eksporta plūsmas, jāņem vērā arī tas, ka, attīstoties resursu, darbaspēka un investīciju mobilitātei, nereti produkts tiek saražots, dažādus ražošanas procesa posmus veicot atšķirīgās valstīs, un atsevišķa valsts ir tikai posms no globālās vērtību ķēdes [4] [5].

piedāvājuma un pieprasījuma zonas tirdzniecībā

Eksporta galapatērētājs var atrasties pavisam citā valstī, nevis tajā, uz kurieni tiek virzīts sākotnējais eksports, līdz ar to produkta pieprasījums var būt atkarīgs no citas galapatērētāja valsts, nevis tās, uz kurieni tiek eksportētas sagataves kāda produkta ražošanai. Ārējā pieprasījuma novērtēšana Ņemot vērā ārējā pieprasījuma nozīmību visas tautsaimniecības attīstības prognozēšanā, to aplūko un analizē dažādas institūcijas, kas nodarbojas ar makroekonomikas analīzi tostarp arī Latvijas Banka un Eiropas Centrālā banka ECB.

ECB vērtē ārējo pieprasījumu, izmantojot tirdzniecības partnervalstu importa prognozes un svarus atbilstoši preču eksportam un valstu konkurences sadalījumam eksporta tirgos. Ņemot vērā šos faktorus, šī gada piedāvājuma un pieprasījuma zonas tirdzniecībā prognoze liecināja, ka eiro zonas ārējais pieprasījums turpina augt, lai gan lēnākā tempā [6].

  1.  Сьюзан Флетчер, - ответил Бринкерхофф.
  2.  - Вы оба.
  3. Elektroenerģijas tirgus organizācija| AST
  4. Kā tirgot cenu modeļus: Tirdzniecības stratēģijas aprakstīšana
  5. Кровь, вытекающая из головы, в голубоватом свечении казалась черной.
  6. Сьюзан сумела лишь невнятно прошептать: - «ТРАНС…» Бринкерхофф кивнул.

Līdzīgi ārējā pieprasījuma novērtēšanu, izmantojot iekšējā pieprasījuma pieaugumu partnervalstīs, kas svērts ar tirdzniecības partneru eksporta daļām, ņemot vērā iesaisti globālajās vērtību ķēdēs vai analizējot ar eksportu svērta reālā IKP pieaugumu tirdzniecības partnervalstīs, veic arī citas institūcijas [7] [8] [9].

Potenciāls atbildēt uz ārējā pieprasījuma izmaiņām. Kā konkurēsim? Jāatceras, ka tas ir ārējais pieprasījums. Lai cik priecīgi varam būt, ja tas pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku, piedāvājuma un pieprasījuma zonas tirdzniecībā tā pieaugums vai samazinājums ir ārpus mūsu kontroles.

Vēlos informēt, ka tekstā:

Taču Latvijas iekšējais jautājums ir, kā uz to reaģēt, — vai mūsu uzņēmumi ir gatavi piedāvāt ārējam pieprasījumam atbilstošas preces un pakalpojumus un konkurēt ar citiem? Vai tie ir gatavi kāpināt ražošanu, lai varētu palielināt eksporta apjomus?

Jāņem vērā, ka Latvijā pašlaik ražošanas kapacitātes izmantošana ir virs ilgtermiņa vidējā līmeņa lai gan joprojām atrodas zem vidējā līmeņa Eiropas Savienībā.

Elektroenerģijas tirgus organizācija Elektroenerģijas tirgus organizācija Saistībā ar elektroenerģijas piegādi jāizšķir divi būtiski procesi — elektroenerģijas fizisko plūsmu nodrošināšana nodrošina elektroenerģijas tīkli un elektroenerģijas tirdzniecība vairumtirgus un mazumtirgus komerciālo darījuma formā. Lai nodrošinātu pastāvīgu elektroenerģijas piegādi elektroenerģijas lietotājiem, ir būtiski nodrošināt šo procesu nepārtrauktu un kvalitatīvu darbību. Vairāk par elektroenerģijas piegādi skatīt sadaļā Pārvades tīkls. Integrēta elektroenerģijas tirgus pamatdarbības princips ir elektroenerģijas plūšana no lētākas cenu zonas apgabala uz apgabaliem ar augstāku cenu, ievērojot starpvalstu un to zonu savienojumu ierobežojumus.

Turklāt pašlaik Latvijā, līdzīgi kā daudzviet citur Eiropā, kapacitāti būtiski ierobežo kvalificēta darbaspēka trūkums. Arī izcīnītās pozīcijas ārvalstu tirgos nav noturamas bez aktīva darba un attīstības. Piemēram, parādoties jauniem konkurentiem un mainoties tirgus struktūrai, pēdējo gadu laika Latvijas tirgus daļas Lietuvas un Igaunijas importā ir sarukušas.

Kā mēs varam saglabāt un uzlabot savu konkurētspēju eksporta tirgos?

\

Ja aplūkojam produktu konkurētspēju, iespējams konkurēt dažādos veidos: ar preču kvalitāti, specializāciju, cenu. Bet, lai kāds būtu Latvijas darbaspēka un izejvielu cenu līmenis, salīdzinot ar Eiropu, diez vai varam un vai vajag? Tomēr jau Tās nosaka, ka svarīgas ir alternatīvās izmaksas, kā rezultātā valstu specializācija un tirdzniecība var dot pozitīvu efektu.

Kājenes izvēlne LV

Savukārt Pašlaik Latvijas pakalpojumu eksportā dominē transporta pakalpojumi pēdējos gados straujākais pieaugums bijis autotransporta un gaisa transporta pakalpojumu eksportam. Sevi nopietni pieteikuši arī datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi, kuru īpatsvars kopējā pakalpojumu eksportā Savukārt preču grupas, kas kopā veido aptuveni pusi no preču eksporta, ir koks, mehānismi un elektroiekārtas, ķīmiskās rūpniecības un pārtikas rūpniecības ražojumi.

piedāvājuma un pieprasījuma zonas tirdzniecībā

Tomēr arī šajās nozarēs svarīgi, vai eksportējam izejmateriālus vai augstākas pievienotās vērtības produktus, izmantojot savas konkurētspējas priekšrocības. Atbilstoši Apvienoto Nāciju Comtrade datiem, augsto tehnoloģiju eksports Latvijā no visa preču eksporta Eksportējot preces ar augstāku pievienoto vērtību, ieguvums valstij būtu lielāks, bet vispirms jāprot šādas preces saražot.

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Kas darāms? Viens no pirmajiem soļiem — jāuzlabo izglītības konkurētspēja. Šeit vēl daudz darāmā, bet pirmie soļi tiek veikti, piemēram, pašlaik tiek ieguldīts tādā izglītībā, kas varētu stiprināt eksportspējīgās nozares Izglītības un zinātnes ministrija tuvākajos gados plāno ieguldīt 14 miljonus eiro, lai uzlabotu mācību vidi koledžās, kas īsteno zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas mācību programmas [10]būtu jāturpina attīstīt kvalitatīvu izglītību un apmācību tautsaimniecībai svarīgās jomās.

Protams, specializācija uz vienu produktu nav vēlama, jo tas radītu papildu riskus pieprasījuma izmaiņu tirdzniecības robota izveidošana, bet atrast dažas savas nišas ir ļoti nozīmīgi.

Latvijas ekonomikas izaugsmi nevaram balstīt tikai un vienīgi uz iekšējo pieprasījumu  - mēs esam tik, cik esam, un līdzekļi ir tik, cik ir lai gan ilgtermiņā ceram uz pirktspējas pieaugumu.

Arī lasīts